Ventilācijas sistēmas shēma – ko tā attēlo un kāpēc ir nepieciešama?

Ko ietver ventilācijas sistēmas shēma?

Ventilācijas shēma palīdz izprast konkrētās ventilācijas sistēmas elementu izvietojumu, savienojumus un darbības principu:

• no kurienes tiek ņemts svaigais āra gaiss;
• kurām telpām tas tiek pievadīts;
• kā tiek organizēta izlietotā gaisa nosūce.

Detalizētas shēmas var pārskatāmi attēlot ne tikai gaisa ceļus un to atzarus, bet arī gaisa sadales iekārtas, difuzorus un restes, regulēšanas elementus, trokšņu slāpētājus un citus sistēmā paredzētos komponentus. Attēlotās informācijas apjoms un detalizācijas pakāpe ir atkarīgi no shēmas mērķa un konkrētās sistēmas sarežģītības.

Kā atšķiras ventilācijas shēma un projekts?

Ventilācijas sistēmas shēma var tikt veidota jebkuram ventilācijas risinājumam – gan dabiskajai, gan piespiedu pieplūdes, nosūces vai pieplūdes–nosūces ventilācijai. Dažādas detalizācijas pakāpes shēma var kalpot kā vispārīgs risinājuma atspoguļojums, taču projekts ietver konkrētā objekta ventilācijas sistēmas izbūvei nepieciešamo tehnisko informāciju un aprēķinus. Tādēļ ventilācijas shēma ļauj pārskatāmi uztvert paredzēto risinājumu, bet projekts to precizē līdz praktiski īstenojamai ventilācijas sistēmai.

Kas nosaka ventilācijas sistēmas shēmas detalizācijas pakāpi?

Visas ventilācijas sistēmas shēmas neietver vienādu informācijas apjomu. To detalizācijas pakāpi galvenokārt ietekmē:

• shēmas mērķis vai izmantošanas veids – pasūtītājam paredzēts risinājuma skaidrojums var būt vienkāršāks nekā tehniskā dokumentācija, ko izmanto projektētāji un montāžas speciālisti;
• projekta izstrādes posms – sākotnēji shēmā var tikt attēlots vispārīgs risinājums, ko turpmākās projektēšanas laikā papildina un precizē;
• sistēmas sarežģītība – jo vairāk iekārtu, gaisa vadu atzaru, regulēšanas elementu un atsevišķi apkalpojamu telpu, jo vairāk informācijas nepieciešams attēlot.

Kā tiek veidota ventilācijas sistēmas shēma?

Ventilācijas shēmas izveide sākas ar konkrētā objekta izvērtēšanu. Tiek noteikts, kurās telpās nepieciešama gaisa pieplūde vai nosūce un kāds gaisa daudzums katrā no tām jāapmaina. Tikai pēc tam iespējams plānot gaisa vadu tīklu, kas savieno ventilācijas iekārtu ar gaisa sadales punktiem. Kad tiek veidota ventilācijas sistēmas shēma, ņem vērā:

• telpu skaitu, funkciju un savstarpējo izvietojumu;
• ēkas stāvu skaitu un konstrukciju;
• ventilācijas iekārtu atrašanās vietu;
• gaisa vadu izbūvei pieejamo vietu un iespējamos maršrutus;
• iespējas nodrošināt gaisa brīvu pārvietošanos starp pieplūdes un nosūces telpām.

Tādēļ vienādas platības un funkcijas objektiem ventilācijas shēmas var atšķirties – risinājums tiek pielāgots ne tikai nepieciešamajām gaisa plūsmām, bet arī iespējām tās tehniski novadīt līdz konkrētām telpām.

Kā var tikt organizēts gaisa vadu tīkls?

Ventilācijas iekārtu ar gaisa pieplūdes un nosūces elementiem iespējams savienot, izmantojot dažādus principus. Tomēr visbiežāk gaisa vadu tīklam tiek izmantoti divi pamatrisinājumi – maģistrālais tīkls ar atzariem un radiālais jeb zvaigznes tipa tīkls.

Kāda ir maģistrālā gaisa vadu sistēma?

Maģistrālajā sistēmā tiek izbūvēti centrālie jeb maģistrālie pieplūdes un nosūces gaisa vadi, kas sazarojas uz atsevišķām telpām vai gaisa sadales punktiem. Pieplūdes pusē, virzoties prom no ventilācijas iekārtas, gaisa plūsma pakāpeniski sadalās pa atzariem, savukārt nosūces pusē notiek pretējs process – atsevišķās plūsmas tiek apvienotas kopējā maģistrālē. Tādēļ ventilācijas sistēmas shēma var paredzēt atšķirīgus gaisa vadu šķērsgriezumus atkarībā no gaisa daudzuma, kas jāpārvada konkrētajā tīkla posmā.

Kas raksturīgs radiālai gaisa vadu sistēmai?

Radiālajā jeb zvaigznes tipa sistēmā starp ventilācijas iekārtu un telpām tiek izmantoti gaisa sadales kolektori. No tiem uz katru pieplūdes vai nosūces punktu tiek novadīts atsevišķs gaisa vads, tādēļ viena kopīga maģistrālā vada ar vairākiem secīgiem atzariem vietā veidojas vairāki paralēli gaisa ceļi. Šāds sadales princips ļauj sistēmu veidot no vairākiem mazāka šķērsgriezuma gaisa vadiem, kuru nepieciešamo skaitu un izmēru nosaka atbilstoši projektētajām gaisa plūsmām.

Kā lasīt ventilācijas shēmu?

Ventilācijas shēmu visvienkāršāk ir uztvert, secīgi izsekojot gaisa plūsmas ceļam no āra gaisa ieplūdes vietas līdz tā izvadīšanai no ēkas. Šāda secība palīdz saprast gan atsevišķu sistēmas elementu izvietojumu, gan to funkcijas kopējā gaisa apmaiņas procesā. Pirms shēmas izpētes ieteicams iepazīties ar tajā izmantoto apzīmējumu un saīsinājumu nozīmi.

Kādēļ svarīga āra gaisa ieplūdes vieta?

Āra gaisa ieplūdes vietas novietojums var būtiski ietekmēt sistēmā nonākošā gaisa kvalitāti. Detalizēta ventilācijas sistēmas shēma ļauj novērtēt, no kuras ēkas daļas paredzēta āra gaisa ieplūde un kur attiecībā pret to atrodas izplūdes gaisa izvade. Abām vietām jābūt izvietotām tā, lai samazinātu iespēju izvadītajam gaisam atkārtoti nonākt gaisa ieplūdē. Turklāt uzmanība jāpievērš arī citiem iespējamajiem gaisa piesārņojuma avotiem sistēmas ieplūdes tuvumā.

Kāpēc uzmanību ieteicams pievērst arī ventilācijas iekārtai?

Atkarībā no sistēmas veida ventilācijas iekārtai var būt pieslēgti vairāki dažādas nozīmes gaisa vadi. Izsekojot katram no tiem, iespējams nošķirt, pa kuriem vadiem gaiss tiek nogādāts telpās un pa kuriem – savākts un izvadīts no ēkas. Tāpat detalizēta ventilācijas sistēmas shēma var attēlot papildu informāciju par pašu iekārtu, piemēram, kādi gaisa apstrādes elementi tajā paredzēti – filtri, siltummaiņi, sildītāji vai dzesētāji.

Vai nepieciešams izsekot, uz kurām telpām tiek novadīts pieplūdes gaiss?

No ventilācijas iekārtas pieplūdes gaisa vads sadalās atzaros, kas svaigo gaisu nogādā atsevišķās telpās. Pieplūdi parasti paredz vietās, kur cilvēki uzturas ilgstoši, piemēram, dzīvojamā istabā, guļamistabās vai darba kabinetā. No šīm telpām gaiss tālāk pārvietojas uz telpām, kurās paredzēta tā nosūce. Ja ventilācijas shēma attēlo arī gaisa plūsmas vērtības, tās parāda, kāds gaisa daudzums paredzēts katrai telpai vai gaisa sadales punktam.

Kādēļ ieteicams noskaidrot, kā gaiss nokļūst līdz nosūces telpām?

Shēmā pieplūdes un nosūces punkti var būt paredzēti dažādās telpās. Piemēram, guļamistabā var būt paredzēta tikai pieplūde, bet vannas istabā – tikai nosūce. Gaisam starp šīm telpām jāspēj brīvi pārvietoties. Detalizētākā shēmā šim nolūkam paredzētās pārplūdes restes vai citi elementi var būt norādīti ar atsevišķiem apzīmējumiem. Ja tie nav attēloti, vērts uzdot shēmas izstrādātājam uzdevumu parādīt, kā konkrētajā risinājumā paredzēta gaisa kustība.

Kas jāzina par gaisa nosūces punktiem?

Nosūces punkti parasti tiek izvietoti vannas istabās, tualetēs, virtuvēs un citās telpās, kur regulāri rodas mitrums, smakas vai cits gaisa piesārņojums. Lai saprastu, kādu nosūces risinājumu paredz ventilācijas sistēmas shēma, vērts pievērst uzmanību:

• telpu izvēlei – vai nosūce paredzēta visās telpās, kur tas nepieciešams;
• nosūces punktu novietojumam – vai to atrašanās vieta ļauj gaisam pārvietoties cauri telpai līdz nosūces punktam;
• nosūces punktu skaitam – lielākā vai sarežģītas formas telpā ar vienu punktu ne vienmēr pietiek;
• paredzētajai gaisa plūsmai – vai telpām paredzētas atšķirīgas nosūces vērtības atbilstoši to izmantošanas veidam.

Kā var palīdzēt Ventilacijas.com komanda?

Ventilacijas.com speciālistu pieredze ļauj izstrādāt efektīvus un individuāli pielāgotus ventilācijas risinājumus atbilstoši konkrētā objekta vajadzībām un izbūves tehniskajām iespējām. Mēs piedāvājam gan ventilācijas sistēmas projektēšanu un daudzveidīgu ventilācijas iekārtu klāstu, gan profesionālu sistēmas montāžu un apkopi.

Esam šeit, lai soli pa solim palīdzētu izveidot efektīvu ventilācijas risinājumu!