Siltās grīdas vai radiatori – kā izvēlēties un apvienot?

Kā atšķiras silto grīdu un radiatoru darbības princips?

Pieejamās siltumatdeves virsmas lielums ir cieši saistīts ar sildelementa konstrukciju un siltuma pārneses īpatnībām. Radiatoram kā atsevišķam sildelementam telpā siltumatdeves virsma ir salīdzinoši neliela, tādēļ nepieciešamās apkures jaudas sasniegšanai parasti vajadzīga augstāka siltumnesēja temperatūra. Savukārt siltajām grīdām siltuma atdeves virsmu veido noteikta telpas grīdas daļa. Lielāka siltumatdeves virsma ļauj vajadzīgo siltuma daudzumu nodot telpai pie zemākas virsmas temperatūras.

Kā noteikt, vai konkrētajai ēkai piemērotākas ir siltās grīdas vai radiatori?

Plānojot apkuri, siltuma atdevei telpās var tikt izmantoti ne tikai radiatori vai siltās grīdas, bet arī abu risinājumu kombinācija. Tas ļauj apkures sistēmu pielāgot faktiskajām telpu vajadzībām. Izvērtējot, kāds siltuma atdeves risinājums konkrētajā situācijā būs vispiemērotākais, svarīgi ņemt vērā vairākus savstarpēji saistītus faktorus:

• telpai nepieciešamo apkures jaudu;
• izmantoto siltuma avotu;
• sistēmas izbūves iespējas;
• vēlamo apkures regulēšanas veidu.

Kāpēc jāaprēķina siltuma zudumi un apkures jauda?

Pirmais solis izvērtējumā, vai telpās tiks izmantotas siltās grīdas vai radiatori, ir siltuma zudumu noteikšana. Lai nepieciešamo iekštelpu temperatūru efektīvi varētu uzturēt arī aukstā laikā, apkures sistēmai jāspēj kompensēt siltumu, ko telpa zaudē caur ēkas norobežojošajām konstrukcijām un gaisa apmaiņas rezultātā. Tādēļ, aprēķinot tos, var noteikt telpai nepieciešamo apkures jaudu vatos (W).

Pēc tam iespējams pārbaudīt, vai izvēlētais radiators vai grīdas apkures sistēma spēj nodot telpai pietiekami daudz siltuma. Grīdas apkures iespējas papildus ierobežo apsildāmās grīdas platība un pieļaujamā grīdas virsmas temperatūra. Ja telpai nepieciešama liela apkures jauda, bet apsildāma ir tikai neliela grīdas daļa, ar grīdas apkuri vien var nepietikt. Šādā gadījumā iespējams izmantot radiatoru vai abus apkures veidus kombinēt.

Ko ietekmē siltuma avota veids un apkures sistēmas temperatūras režīms?

Izvēle, vai tiks izmantoti siltās grīdas vai radiatori, ir cieši saistīta ar apkures sistēmas veida un siltuma avota noteikšanu. Elektriskās apkures gadījumā elektroenerģija tiek pārvērsta siltumā pašā radiatorā vai grīdas sildelementā. Savukārt ūdens apkures sistēmā siltuma avots – siltumsūknis vai apkures katls – uzsilda siltumnesēju, kas siltumu tālāk nogādā līdz radiatoriem vai grīdas apkures kontūriem.

Tieši ūdens apkures sistēmā būtiska nozīme ir siltumnesēja temperatūras režīmam. Šis jautājums ir īpaši nozīmīgs, ja par siltuma avotu izvēlēts siltumsūknis. Siltumsūknis parasti darbojas efektīvāk pie zemākas siltumnesēja temperatūras, tādēļ siltās grīdas ar lielo siltumatdeves virsmu ir labi piemērotas šādām apkures sistēmām. Taču tas vēl nenozīmē, ka kopā ar siltumsūkni nevar izmantot tam piemērotus radiatorus.

Kā ēkas konstrukcija ietekmē apkures veida izvēli?

Izvēloties starp siltajām grīdām un radiatoriem, jāņem vērā ne tikai abu risinājumu efektivitāte un saderība ar siltuma avotu, bet arī ēkas konstrukcija un nepieciešamo pārbūves darbu apjoms. Tehniski piemērots apkures veids ne vienmēr būs vienlīdz vienkārši un ekonomiski pamatoti izbūvējams katrā ēkā.

Jaunbūvē siltās grīdas un radiatorus iespējams izvērtēt jau projektēšanas laikā. Radiatoriem var savlaicīgi paredzēt piemērotas vietas un cauruļvadu pieslēgumus, savukārt siltās grīdas integrēt grīdas konstrukcijā, ņemot vērā nepieciešamo izolāciju, apkures cauruļu izvietojumu, grīdas kopējo augstumu un izvēlēto grīdas segumu.

Esošā ēkā situācija var būt sarežģītāka. Radiatoru nomaiņai vai pielāgošanai bieži iespējams izmantot jau esošos cauruļvadus un pieslēguma vietas, bet pāreja uz siltajām grīdām var prasīt būtiskākus pārbūves darbus. Atkarībā no izvēlētā risinājuma var būt nepieciešama esošā grīdas seguma un konstrukcijas pārbūve, turklāt jāņem vērā iespējamās grīdas augstuma izmaiņas un līmeņu saskaņošana starp blakus esošajām telpām.

Tāpēc, renovējot ēku, jāvērtē ne tikai tas, kurš apkures veids teorētiski nodrošinātu labāko rezultātu, bet arī nepieciešamo būvdarbu apjoms un izmaksas. Ja pāreja uz siltajām grīdām prasa nesamērīgi lielas konstrukciju izmaiņas, praktiskāks risinājums var būt esošo radiatoru saglabāšana vai nomaiņa pret konkrētajam apkures režīmam piemērotākiem radiatoriem.

Turklāt nav obligāti jāizvēlas tikai viens apkures veids visai ēkai. Atsevišķos gadījumos iespējams izveidot kombinētu sistēmu – siltās grīdas ierīkot telpās, kur to izbūve ir tehniski un ekonomiski pamatota, bet citās telpās izmantot radiatorus. Šādā kombinētā apkures sistēmā siltās grīdas un radiatori darbojas atsevišķos apkures kontūros, kuru darbība ir atbilstoši jāprojektē un savstarpēji jāsaskaņo.

Kā atšķiras silto grīdu un radiatoru regulēšana?

Siltās grīdas vai radiatori atšķirīgi reaģē uz temperatūras iestatījumu maiņu. Radiatoriem parasti ir mazāka termiskā inerce, tādēļ to siltumatdevi iespējams mainīt salīdzinoši ātri. Tas var būt svarīgi telpās, kuras netiek izmantotas pastāvīgi un kur apkures intensitāti nepieciešams pielāgot to izmantošanas laikam.

Siltajām grīdām reakcijas ātrums ir vairāk atkarīgs no konkrētās sistēmas konstrukcijas. Ja apkures caurules vai sildelementi ir iestrādāti masīvā grīdas slānī, konstrukcija uzkrāj siltumu un pēc tam to pakāpeniski atdod telpai. Šādā gadījumā grīdas apkure ir piemērotāka vienmērīgas temperatūras uzturēšanai, nevis biežām un straujām tās izmaiņām. Savukārt silto grīdu sistēmām ar mazāku konstrukcijas masu reakcijas laiks var būt īsāks.

Siltās grīdas vai radiatori – kā atšķiras komforts un izmaksas?

Izvēloties apkures risinājumu, jāņem vērā ne tikai tā tehniskā piemērotība ēkai, bet arī vēlamais komforta līmenis un ilgtermiņa ekspluatācijas izmaksas. Siltās grīdas un radiatori siltumu telpā izplata atšķirīgi, tāpēc atšķiras arī to radītā komforta sajūta un temperatūras regulēšanas iespējas.

Siltās grīdas nodrošina siltuma atdevi lielā platībā un vienmērīgāku temperatūras sadalījumu telpā. Savukārt radiatori siltumu nodod koncentrētāk un parasti ļauj ātrāk reaģēt uz nepieciešamajām telpas temperatūras izmaiņām. Tāpēc komforta ziņā izvēle ir atkarīga arī no telpas izmantošanas veida un iedzīvotāju paradumiem.

Ekspluatācijas izmaksas nevar noteikt tikai pēc izvēlētā siltuma izplatīšanas veida. Tās ietekmē ēkas siltuma zudumi, siltuma avota efektivitāte, sistēmas darba temperatūra, regulēšana un apkures lietošanas paradumi. Piemēram, zemāks siltumnesēja temperatūras režīms var būt īpaši nozīmīgs, ja apkures sistēmā tiek izmantots siltumsūknis.

Abi risinājumi – siltās grīdas un radiatori – ir paredzēti ilgstošai ekspluatācijai, tāpēc būtiska ir arī kvalitatīva sistēmas projektēšana un izbūve. Uzturēšanas un remonta izmaksas ilgtermiņā var palielināt nekvalitatīvi materiāli un savienojumi, montāžas kļūdas vai neatbilstoša sistēmas apkope.

Tādēļ siltās grīdas un radiatorus nevajadzētu salīdzināt tikai pēc sākotnējām uzstādīšanas vai paredzamajām apkures izmaksām. Jāvērtē visa apkures sistēma kopumā – no ēkas siltuma zudumiem un izmantotā siltuma avota līdz vēlamajam komfortam un sistēmas ekspluatācijai ilgtermiņā.

Kā var palīdzēt Ventilacijas.com komanda?

Ventilacijas.com speciālistu komandai ir ilggadīga pieredze dažāda veida apkures risinājumu projektēšanā un uzstādīšanā. Uzņēmuma plašais piedāvājums ļauj speciālistiem piemeklēt un savstarpēji saskaņot konkrētajam objektam atbilstošākos apkures sistēmas elementus.

Esam šeit, lai soli pa solim palīdzētu izveidot efektīvu apkures sistēmu!